Šajā epizodē ar raidījuma vadītājiem, Antoniju Skopu un Žulijenu Nuhumu Kulibali, tiekas Sandra Feldmane, Rīgas Apkaimju alianses un Čiekurkalna attīstības biedrības valdes locekle. Sarunāsimies par to, kādi impulsi ļauj apkaimes iedzīvotājiem sanākt kopā biedrībā, par to, vai ideālus nevar iznīcināt resursu trūkums, un vērtīsim skatu uz veidiem, kā savām idejām gūt arī negaidītus sabiedrotos.   Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem.  Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Šajā epizodē ar raidījuma vadītājiem, Antoniju Skopu un Žulijenu Nuhumu Kulibali, tiekas Sandra Feldmane, Rīgas Apkaimju alianses un Čiekurkalna attīstības biedrības valdes locekle. Sarunāsimies par to, kādi impulsi ļauj apkaimes iedzīvotājiem sanākt kopā biedrībā, par to, vai ideālus nevar iznīcināt resursu trūkums, un vērtīsim skatu uz veidiem, kā savām idejām gūt arī negaidītus sabiedrotos.   Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

#1 Kultūristi un apkaimisti // Kam nepieciešamas apkaimju biedrības?

Žaneta Ozoliņa ir Latvijas Universitātes profesore. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, mēģinot iezīmēt, kā attīstīsies karš Ukrainā. Ko īsti grib Putins? Cik drīz beigsies karš? Vai Krievijā kaut kas var mainīties? Kā uz notiekošo raugās Ķīna un citas Krievijas kaimiņvalstis? Vai Rietumi varētu tikt ierauti jaunā konfliktā? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Žaneta Ozoliņa ir Latvijas Universitātes profesore. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, mēģinot iezīmēt, kā attīstīsies karš Ukrainā. Ko īsti grib Putins? Cik drīz beigsies karš? Vai Krievijā kaut kas var mainīties? Kā uz notiekošo raugās Ķīna un citas Krievijas kaimiņvalstis? Vai Rietumi varētu tikt ierauti jaunā konfliktā? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

#6 Jaunā pasaule // Žaneta Ozoliņa

Igors Gubenko ir filozofs, pētnieks, pasniedzējs Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kas aprīlī sāks darbu kā redaktors jaunajā "Satori" komandas sastāvā. Redakcijas pārmaiņu procesā tapa arī šī saruna – par akadēmisko zināšanu neizmantoto potenciālu, estētikas nozīmi un dzīvi domstarpību un pretrunu pilnā pasaulē.

Igors Gubenko ir filozofs, pētnieks, pasniedzējs Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kas aprīlī sāks darbu kā redaktors jaunajā "Satori" komandas sastāvā. Redakcijas pārmaiņu procesā tapa arī šī saruna – par akadēmisko zināšanu neizmantoto potenciālu, estētikas nozīmi un dzīvi domstarpību un pretrunu pilnā pasaulē.

Igors Gubenko // Intervija. Skaistums ļauj mums uz brīdi aizmirst domstarpības

Santa Remere ir trīskārt Normunda Naumaņa balvai nominēta kultūras kritiķe, festivāla "Homo novus" producente, tulkotāja, kura aprīlī sāks darbu kā redaktore jaunajā "Satori" komandas sastāvā. Redakcijas pārmaiņu procesā tapa arī šī saruna – par feministisko diskursu, kultūru, riebumu pret tituliem, mākslu, kas dod balsi, labas kritikas un žurnālu nozīmi.

Santa Remere ir trīskārt Normunda Naumaņa balvai nominēta kultūras kritiķe, festivāla "Homo novus" producente, tulkotāja, kura aprīlī sāks darbu kā redaktore jaunajā "Satori" komandas sastāvā. Redakcijas pārmaiņu procesā tapa arī šī saruna – par feministisko diskursu, kultūru, riebumu pret tituliem, mākslu, kas dod balsi, labas kritikas un žurnālu nozīmi.

Santa Remere // Intervija. Es nezinu, kas ir sociāli neaktīva māksla

Pēteris Krilovs

Pēteris Krilovs ir režisors un pedagogs. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot, kā politiķi konstruē savu tēlu un naratīvu. Kā aktierim notēlot katru no Eiropas līderiem? Kas spīd cauri Putina runasveidam? Kāpēc Šolcs no visiem līderiem ir vismīklainākais? Kas atšķir amerikāņu un Eiropas politiķu komunikāciju? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Pēteris Krilovs ir režisors un pedagogs. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot, kā politiķi konstruē savu tēlu un naratīvu. Kā aktierim notēlot katru no Eiropas līderiem? Kas spīd cauri Putina runasveidam? Kāpēc Šolcs no visiem līderiem ir vismīklainākais? Kas atšķir amerikāņu un Eiropas politiķu komunikāciju? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

#5 Jaunā pasaule // Pēteris Krilovs

Katrīna Ošleja

Katrīna Ošleja ir organizāciju psiholoģe. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, mēģinot saprast, kas raksturo labu līderi. Ar ko izceļas Zelenska runasveids? Ar ko atšķiras jauno valstu līderu paaudze? Kāda nozīme ir līderībai? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Katrīna Ošleja ir organizāciju psiholoģe. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, mēģinot saprast, kas raksturo labu līderi. Ar ko izceļas Zelenska runasveids? Ar ko atšķiras jauno valstu līderu paaudze? Kāda nozīme ir līderībai? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

#4 Jaunā pasaule // Katrīna Ošleja

Februārī tika publicēti rezultāti ievērojamam pētījumam par dzemdību pieredzi Latvijā. Divas galvenās atziņas: katra trešā sieviete Latvijā ir piedzīvojusi vardarbību dzemdībās un tas samazina sieviešu vēlmi radīt nākamos bērnus. Kā tieši tapis šis pētījums, kāda bijusi tā metodoloģija, kādi ir šo problēmu cēloņi un kā tos varētu risināt? Šajā sarunā, ko iespējams gan lasīt, gan klausīties podkāstā, vaicājām par to pētījuma iniciatorēm – publicistei Agrai Lieģei-Doležko un komunikācijas zinātņu doktorei Olgai Procevskai. 8. marts šķiet īstais brīdis šīs sarunas publikācijai.

Februārī tika publicēti rezultāti ievērojamam pētījumam par dzemdību pieredzi Latvijā. Divas galvenās atziņas: katra trešā sieviete Latvijā ir piedzīvojusi vardarbību dzemdībās un tas samazina sieviešu vēlmi radīt nākamos bērnus. Kā tieši tapis šis pētījums, kāda bijusi tā metodoloģija, kādi ir šo problēmu cēloņi un kā tos varētu risināt? Šajā sarunā, ko iespējams gan lasīt, gan klausīties podkāstā, vaicājām par to pētījuma iniciatorēm – publicistei Agrai Lieģei-Doležko un komunikācijas zinātņu doktorei Olgai Procevskai. 8. marts šķiet īstais brīdis šīs sarunas publikācijai.

Sistēmiska vardarbība dzemdībās // saruna par pētījumu

Ieva Ilvesa ir Valsts prezidenta padomniece digitālās politikas jautājumos un kiberdrošības eksperte. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, raugot saprast, cik vienotas ir Baltijas valstis un kā tām izmantot krīzi, ko radījis Krievijas karš Ukrainā, lai stiprinātu savas pozīcijas ES un NATO. Kāpēc mums ir izdevīgi, lai Ukraina iestātos ES? Ko mums dos Zviedrijas un Somijas uzņemšana NATO? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Ieva Ilvesa ir Valsts prezidenta padomniece digitālās politikas jautājumos un kiberdrošības eksperte. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, raugot saprast, cik vienotas ir Baltijas valstis un kā tām izmantot krīzi, ko radījis Krievijas karš Ukrainā, lai stiprinātu savas pozīcijas ES un NATO. Kāpēc mums ir izdevīgi, lai Ukraina iestātos ES? Ko mums dos Zviedrijas un Somijas uzņemšana NATO? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

#3 Jaunā pasaule // Ieva Ilvesa

Jānis Buholcs

Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad.  Jānis Buholcs ir Vidzemes augstkolas asociētais profesors, mediju, sociālo mediju un kritiskās domāšanas eksperts. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, raugot kopīgi saprast, kāpēc tik daudzi cilvēki Latvijā tic gaišreģiem, ezotērikai un sazvērestības teorijām un kā šo apstākli izmanto propaganda.  Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad.  Jānis Buholcs ir Vidzemes augstkolas asociētais profesors, mediju, sociālo mediju un kritiskās domāšanas eksperts. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, raugot kopīgi saprast, kāpēc tik daudzi cilvēki Latvijā tic gaišreģiem, ezotērikai un sazvērestības teorijām un kā šo apstākli izmanto propaganda.  Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

#2 Jaunā pasaule // Jānis Buholcs

Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad.  Ivo Briedis ir dramaturgs un režisors, viens no filmas "Homo Sovieticus" autoriem. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, raugot kopīgi saprast, kas iezīmē laikmetu, kurš, atsaucoties uz Mihailo Minakova rakstu, sekos postpadomju ērai.  Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad.  Ivo Briedis ir dramaturgs un režisors, viens no filmas "Homo Sovieticus" autoriem. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, raugot kopīgi saprast, kas iezīmē laikmetu, kurš, atsaucoties uz <a href="https://satori.lv/article/rekviems-postpadomju-periodam" rel="nofollow" target="_blank">Mihailo Minakova rakstu</a>, sekos postpadomju ērai.  Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

#1 Jaunā pasaule // Ivo Briedis

Interneta žurnāla ”Satori” podkāsti par kultūru, zinātni, sabiedrību, politiku un vidi.

Satori podkāsti

Guntis Skrodelis

Guntis Skrodelis no "Bezvests.lv" par to, kā meklēt bezvēsts pazudušos cilvēkus.

Guntis Skrodelis no "<a href="http://Bezvests.lv" rel="nofollow" target="_blank">Bezvests.lv</a>" par to, kā meklēt bezvēsts pazudušos cilvēkus.

#10 Guntis Skrodelis: "Tas ir labs darbs"

Artis Tauriņš

Artis Tauriņš no biedrības "Zero Waste Latvija" par to, kā mainīt savu dzīvesveidu ne tikai individuālā līmenī.

Artis Tauriņš no biedrības "Zero Waste Latvija" par to, kā mainīt savu dzīvesveidu ne tikai individuālā līmenī.

#9 Artis Tauriņš: "Dzīvot, neradot atkritumus"

Cik smaga ir šībrīža ekonomiskā krīze un cik ilgi tā turpināsies? Kad dzīve atgriezīsies normālās sliedēs un vai turpmāk visi strādāsim attālināti? Vai Latviju sagaida jauns ekonomiskās emigrācijas vilnis un vai tiešām Eiropa vairs nekad nebūs tāda, kā līdz šim? Vai nākotnē sagaidāma lielāka robotizācija un cik ilgi valsts var turpināt šādā veidā atbalstīt sabiedrību? Kurš nākotnes scenārijs ir reālākais?  Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sarunā meklēs Mihails Hazans. Viņš ir matemātiķis un ekonomists, Latvijas Universitātes profesors. Izglītību ieguvis Latvijas Valsts universitātē un Pēterburgas Universitātē. Ar ekonometrijas metodēm pētījis migrāciju, aktīvā darba tirgus politiku, izglītības ekonomiku, etniskās minoritātes, sociālo nevienlīdzību un citas ar iedzīvotāju sastāvu, nodarbinātību un migrāciju saistītas tēmas. Vairāku starptautisku ekonomistu organizāciju biedrs, kā arī eksperts un konsultants daudzos starptautisko un valsts organizāciju projektos. 2012. gadā Mihaila Hazana pētījumu par emigrācijas tendencēm un virzītājspēkiem Latvijā un Igaunijā Latvijas zinātņu akadēmija atzinusi par vienu no gada zinātnes sasniegumiem. Podkāsts tika ierakstīts tiešraidē, kuras videoierakstu var skatīties te: https://www.facebook.com/Satori.lv/videos/622449168343894/ Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

Cik smaga ir šībrīža ekonomiskā krīze un cik ilgi tā turpināsies? Kad dzīve atgriezīsies normālās sliedēs un vai turpmāk visi strādāsim attālināti? Vai Latviju sagaida jauns ekonomiskās emigrācijas vilnis un vai tiešām Eiropa vairs nekad nebūs tāda, kā līdz šim? Vai nākotnē sagaidāma lielāka robotizācija un cik ilgi valsts var turpināt šādā veidā atbalstīt sabiedrību? Kurš nākotnes scenārijs ir reālākais? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sarunā meklēs Mihails Hazans. Viņš ir matemātiķis un ekonomists, Latvijas Universitātes profesors. Izglītību ieguvis Latvijas Valsts universitātē un Pēterburgas Universitātē. Ar ekonometrijas metodēm pētījis migrāciju, aktīvā darba tirgus politiku, izglītības ekonomiku, etniskās minoritātes, sociālo nevienlīdzību un citas ar iedzīvotāju sastāvu, nodarbinātību un migrāciju saistītas tēmas. Vairāku starptautisku ekonomistu organizāciju biedrs, kā arī eksperts un konsultants daudzos starptautisko un valsts organizāciju projektos. 2012. gadā Mihaila Hazana pētījumu par emigrācijas tendencēm un virzītājspēkiem Latvijā un Igaunijā Latvijas zinātņu akadēmija atzinusi par vienu no gada zinātnes sasniegumiem. Podkāsts tika ierakstīts tiešraidē, kuras videoierakstu var skatīties te: <a href="https://www.facebook.com/Satori.lv/videos/622449168343894/?v=622449168343894" rel="nofollow" target="_blank">https://www.facebook.com/Satori.lv/videos/622449168343894/</a> Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

#6 Sargiet galvas! // Ekonomiskā krīze - ekonomists Mihails Hazans

Jutu Kroiču

Vai Covid-19 tiešām nāk no sikspārņiem vai zvīņnešiem? Kāpēc dažiem cilvēkiem nav saslimšanas simptomu? Vai vīruss vispār ir dzīvs? Un vai no veikala pārnestus ābolus labāk mazgāt karstā vai aukstā ūdenī? Cik liela ir iespēja, ka šāda pandēmija atkārtosies? Raidījuma viešņa Juta Kroiča ir mikrobioloģe, medicīnas zinātņu doktore, Rīgas Stradiņa Universitātes profesore, Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja. Izglītību ieguvusi Rīgas Medicīnas institūtā un PSRS Zinātņu akadēmijas Virusoloģijas institūtā. Vairāku grāmatu un daudzu zinātnisko rakstu autore, pētījusi cilvēka organisma mikrofloru, proti, mūsos dzīvojošās baktērijas, kā arī medicīnā lietoto biomateriālu bakterioloģisko drošību. Pasniedz kursus medicīnas mikrobioloģijā, imunoloģijā un virusoloģijā. Šis podkāsts tika ierakstīts tiešraidē kā videozvans. Ierakstu ar video iespējams skatīties šeit: https://www.facebook.com/Satori.lv/videos/664107337711940/ Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

Vai Covid-19 tiešām nāk no sikspārņiem vai zvīņnešiem? Kāpēc dažiem cilvēkiem nav saslimšanas simptomu? Vai vīruss vispār ir dzīvs? Un vai no veikala pārnestus ābolus labāk mazgāt karstā vai aukstā ūdenī? Cik liela ir iespēja, ka šāda pandēmija atkārtosies? Raidījuma viešņa Juta Kroiča ir mikrobioloģe, medicīnas zinātņu doktore, Rīgas Stradiņa Universitātes profesore, Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja. Izglītību ieguvusi Rīgas Medicīnas institūtā un PSRS Zinātņu akadēmijas Virusoloģijas institūtā. Vairāku grāmatu un daudzu zinātnisko rakstu autore, pētījusi cilvēka organisma mikrofloru, proti, mūsos dzīvojošās baktērijas, kā arī medicīnā lietoto biomateriālu bakterioloģisko drošību. Pasniedz kursus medicīnas mikrobioloģijā, imunoloģijā un virusoloģijā. Šis podkāsts tika ierakstīts tiešraidē kā videozvans. Ierakstu ar video iespējams skatīties šeit: <a href="https://www.facebook.com/Satori.lv/videos/664107337711940/" rel="nofollow" target="_blank">https://www.facebook.com/Satori.lv/videos/664107337711940/</a> Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

#5 Sargiet galvas! // Covid-19 - saruna ar mikrobioloģi Jutu Kroiču

Artūrs Vrubļevskis

"Agrāk, savos dzīves pirmsākumos, Saule noteikti bija aktīvāka. Tad rodas jautājums – vai Saules aktivitātei bija loma tajā, ka sākās dzīvība uz Zemes? Tas vēl ir neskaidrs – kā uz Zemes nonāca mums nepieciešamās vielas, kā izveidojās apstākļi, lai notiktu īstās reakcijas un attīstība? Vai vajadzēs Saules uzliesmojumus un izvirdumus, lai šo te zupu uzvārītu un sanāktu dzīvība?" Raidījuma viesis Artūrs Vrubļevskis ir studējis ASV un ieguvis doktora grādu vienā no pasaules prestižākajām augstskolām – Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, veicis pētījumus plazmas fizikā un materiālu fizikā. Pašlaik viņa darbavieta ir Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kur Artūrs Vrubļevskis pēta Saules magnētisko lauku, piemēram, meklē atbildi uz jautājumu, kā rodas tā saucamais lēnais Saules vējš. Šādas zināšanas ļaus labāk prognozēt notikumus uz Saules un nodrošināties pret magnētisko vētru radītajām sekām. Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

"Agrāk, savos dzīves pirmsākumos, Saule noteikti bija aktīvāka. Tad rodas jautājums – vai Saules aktivitātei bija loma tajā, ka sākās dzīvība uz Zemes? Tas vēl ir neskaidrs – kā uz Zemes nonāca mums nepieciešamās vielas, kā izveidojās apstākļi, lai notiktu īstās reakcijas un attīstība? Vai vajadzēs Saules uzliesmojumus un izvirdumus, lai šo te zupu uzvārītu un sanāktu dzīvība?" Raidījuma viesis Artūrs Vrubļevskis ir studējis ASV un ieguvis doktora grādu vienā no pasaules prestižākajām augstskolām – Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, veicis pētījumus plazmas fizikā un materiālu fizikā. Pašlaik viņa darbavieta ir Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kur Artūrs Vrubļevskis pēta Saules magnētisko lauku, piemēram, meklē atbildi uz jautājumu, kā rodas tā saucamais lēnais Saules vējš. Šādas zināšanas ļaus labāk prognozēt notikumus uz Saules un nodrošināties pret magnētisko vētru radītajām sekām. Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

#4 Sargiet galvas! // Saules vējš un ziemeļblāzma teleskopā – Artūrs Vrubļevskis

Anna Belkovska

"Es draudzējos tikai ar puišiem." "Kāpēc?" viņa jautā. "Mazāk drāmas," saku, bet pēkšņi vairs neesmu par to droša. Annas Belkovskas stāsts. https://satori.lv/article/ta-sajuta

"Es draudzējos tikai ar puišiem." "Kāpēc?" viņa jautā. "Mazāk drāmas," saku, bet pēkšņi vairs neesmu par to droša. Annas Belkovskas stāsts. <a href="https://satori.lv/article/ta-sajuta" rel="nofollow" target="_blank">https://satori.lv/article/ta-sajuta</a>

Tā sajūta // Anna Belkovska

Ilga Gedrovica

Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Šī raidījuma viešņa Ilga Gedrovica ir pārtikas tehnoloģe, aizstāvējusi inženierzinātņu doktora grādu Latvijas Lauksaimniecības universitātē un pašlaik ir tās docente un vadošā pētniece. Latvijas veikalos var nopirkt ar Ilgas Gedrovicas palīdzību tapušas graudaugu pārslas, sausmaizītes, augļu, ogu un dārzeņu uzkodas un pat bišu maizes pastilas. Viņa ir pētījusi arī neparastākas pārtikas piedevas, piemēram, topinambūru miltus. Tomēr visneparastākā zinātnieces darba daļa saistīta ar tādu uzturlīdzekļu pētījumiem, kuri varbūt nākotnē palīdzēs risināt globālās pārtikas problēmas. Tie ir olbaltumvielām un šķiedrvielām bagāti produkti no sliekām, kukaiņu kāpuriem un circeņiem. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Šī raidījuma viešņa Ilga Gedrovica ir pārtikas tehnoloģe, aizstāvējusi inženierzinātņu doktora grādu Latvijas Lauksaimniecības universitātē un pašlaik ir tās docente un vadošā pētniece. Latvijas veikalos var nopirkt ar Ilgas Gedrovicas palīdzību tapušas graudaugu pārslas, sausmaizītes, augļu, ogu un dārzeņu uzkodas un pat bišu maizes pastilas. Viņa ir pētījusi arī neparastākas pārtikas piedevas, piemēram, topinambūru miltus. Tomēr visneparastākā zinātnieces darba daļa saistīta ar tādu uzturlīdzekļu pētījumiem, kuri varbūt nākotnē palīdzēs risināt globālās pārtikas problēmas. Tie ir olbaltumvielām un šķiedrvielām bagāti produkti no sliekām, kukaiņu kāpuriem un circeņiem. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

#3 Sargiet galvas! // Par sliekām, kukaiņiem un citiem nākotnes ēdieniem – pārtikas tehnoloģe Ilga Gedrovica

Ilze Jansone

Pērn maijā neasistētās dzemdībās mājās nomira reliģiskās kustības "Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze" sekotāja. Šajā podkāstu un rakstu sērijā rakstniece un teoloģe Ilze Jansone mēģinās labāk izprast šādu organizāciju darbību. 3. daļā – par reliģiju un izglītību. https://satori.lv/article/sektas-un-tragiska-religija-3-dala-cik-ilgi-dzivosim-religiska-analfabetisma

Pērn maijā neasistētās dzemdībās mājās nomira reliģiskās kustības "Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze" sekotāja. Šajā podkāstu un rakstu sērijā rakstniece un teoloģe Ilze Jansone mēģinās labāk izprast šādu organizāciju darbību. 3. daļā – par reliģiju un izglītību. <a href="https://satori.lv/article/sektas-un-tragiska-religija-3-dala-cik-ilgi-dzivosim-religiska-analfabetisma" rel="nofollow" target="_blank">https://satori.lv/article/sektas-un-tragiska-religija-3-dala-cik-ilgi-dzivosim-religiska-analfabetisma</a>

#3 Sektas un traģiskā reliģija: cik ilgi dzīvosim reliģiskā analfabētismā? // Ilze Jansone

Pērn maijā neasistētās dzemdībās mājās nomira reliģiskās kustības "Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze" sekotāja. Šajā podkāstu un rakstu sērijā rakstniece un teoloģe Ilze Jansone mēģinās labāk izprast šādu organizāciju darbību. 2. daļā – par iemesliem, kuru dēļ cilvēki iesaistās jaunās reliģiskās organizācijās. https://www.satori.lv/article/sektas-un-tragiska-religija-2-dala-kapec-cilveki-pievienojas-jaunajam-religiskajam-kustibam-dazi-populari-piemeri

Pērn maijā neasistētās dzemdībās mājās nomira reliģiskās kustības "Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze" sekotāja. Šajā podkāstu un rakstu sērijā rakstniece un teoloģe Ilze Jansone mēģinās labāk izprast šādu organizāciju darbību. 2. daļā – par iemesliem, kuru dēļ cilvēki iesaistās jaunās reliģiskās organizācijās. <a href="https://www.satori.lv/article/sektas-un-tragiska-religija-2-dala-kapec-cilveki-pievienojas-jaunajam-religiskajam-kustibam-dazi-populari-piemeri" rel="nofollow" target="_blank">https://www.satori.lv/article/sektas-un-tragiska-religija-2-dala-kapec-cilveki-pievienojas-jaunajam-religiskajam-kustibam-dazi-populari-piemeri</a>

#2 Sektas un traģiskā reliģija: kāpēc cilvēki iesaistās? // Ilze Jansone

Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Šī raidījuma viesis Mārcis Pinnis ir ieguvis datora runas, teksta un interneta tehnoloģiju maģistra grādu Kembridžas Universitātē, aizstāvējis datorzinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē, izstrādā valodas tehnoloģijas mašīntulkošanas risinājumiem un runas atpazīšanai, plašākā kontekstā – palīdz radīt mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Mārcis Pinnis ir vadošais pētnieks valodas tehnoloģiju uzņēmumā “Tilde” un docē mākslīgā intelekta kursu Ekonomikas un kultūras augstskolā. Par vienu no nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem 2018. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija atzina Mārča Piņņa un viņa kolēģu izstrādātu jaunu mašīntulkošanas tehnoloģiju, kas balstās neironu tīklu dziļās mašīnmācīšanas metodēs un ir īpaši piemērota tulkošanai latviešu un citās mazajās valodās.  Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe". 

Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Šī raidījuma viesis Mārcis Pinnis ir ieguvis datora runas, teksta un interneta tehnoloģiju maģistra grādu Kembridžas Universitātē, aizstāvējis datorzinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē, izstrādā valodas tehnoloģijas mašīntulkošanas risinājumiem un runas atpazīšanai, plašākā kontekstā – palīdz radīt mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Mārcis Pinnis ir vadošais pētnieks valodas tehnoloģiju uzņēmumā “Tilde” un docē mākslīgā intelekta kursu Ekonomikas un kultūras augstskolā. Par vienu no nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem 2018. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija atzina Mārča Piņņa un viņa kolēģu izstrādātu jaunu mašīntulkošanas tehnoloģiju, kas balstās neironu tīklu dziļās mašīnmācīšanas metodēs un ir īpaši piemērota tulkošanai latviešu un citās mazajās valodās.  Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

#2 Sargiet galvas! // Datorzinātnieks Mārcis Pinnis par mašīntulkošanu un mākslīgo intelektu

Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Šī raidījuma viešņa Una Riekstiņa ir ieguvusi maģistra grādu Latvijas Universitātē, doktora grādu aizstāvējusi Karolinskas institūtā Stokholmā. Kopš 2018. gada – LU Medicīnas fakultātes profesore, pasniedz farmaceitisko šūnas bioloģiju, zāļu metabolismu, medicīnisko mikrobioloģiju un imunoloģiju. Veic pētījumus par mezenhimālajām cilmes šūnām, nanodaļiņām un ekstracelulārajām vezikulām. 2010. gadā ieguvusi L’Oreal Latvijas stipendiju “Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe". 

Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Šī raidījuma viešņa Una Riekstiņa ir ieguvusi maģistra grādu Latvijas Universitātē, doktora grādu aizstāvējusi Karolinskas institūtā Stokholmā. Kopš 2018. gada – LU Medicīnas fakultātes profesore, pasniedz farmaceitisko šūnas bioloģiju, zāļu metabolismu, medicīnisko mikrobioloģiju un imunoloģiju. Veic pētījumus par mezenhimālajām cilmes šūnām, nanodaļiņām un ekstracelulārajām vezikulām. 2010. gadā ieguvusi L’Oreal Latvijas stipendiju “Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

#1 Sargiet galvas! // Farmaceitiskās bioloģijas profesore Una Riekstiņa par cilmes šūnām un mūžīgo dzīvi

Kaspars Znotiņš

Šonedēļ aprit 100 gadu kopš Bermontiādes beigām. Latvijas dzejas gigants Uldis Bērziņš šīm cīņām veltījis 1971. gadā pabeigto dzejoļu ciklu "Daugavmala", ko reizēm dēvē arī par poēmu. Šie teksti pimo reizi publicēti 1990. gadā izdotajā krājumā "Nenotikušie atentāti". Par godu apaļajai gadskārtai un tīrai mīlestībai pret dzeju "Satori" piedāvā "Daugavmalas" lasījumu aktiera Kaspara Znotiņa izpildījumā. https://www.satori.lv/article/uldis-berzins-daugavmala-lasa-kaspars-znotins

Šonedēļ aprit 100 gadu kopš Bermontiādes beigām. Latvijas dzejas gigants Uldis Bērziņš šīm cīņām veltījis 1971. gadā pabeigto dzejoļu ciklu "Daugavmala", ko reizēm dēvē arī par poēmu. Šie teksti pimo reizi publicēti 1990. gadā izdotajā krājumā "Nenotikušie atentāti". Par godu apaļajai gadskārtai un tīrai mīlestībai pret dzeju "Satori" piedāvā "Daugavmalas" lasījumu aktiera Kaspara Znotiņa izpildījumā. <a href="https://www.satori.lv/article/uldis-berzins-daugavmala-lasa-kaspars-znotins" rel="nofollow" target="_blank">https://www.satori.lv/article/uldis-berzins-daugavmala-lasa-kaspars-znotins</a>

Ulža Bērziņa dzejoļu cikls "Daugavmala" // lasa Kaspars Znotiņš

Uz lielu strīdu fona skaidrs ir viens – ar Zemes atmosfēru kaut kas vairs nav tā, kā ir bijis iepriekš. Šajā sērijā – skats uz pārmaiņām no biologa perspektīvas. https://www.satori.lv/article/pertikis-ar-granatu-klimata-parmainu-prieksa

Uz lielu strīdu fona skaidrs ir viens – ar Zemes atmosfēru kaut kas vairs nav tā, kā ir bijis iepriekš. Šajā sērijā – skats uz pārmaiņām no biologa perspektīvas. <a href="https://www.satori.lv/article/pertikis-ar-granatu-klimata-parmainu-prieksa" rel="nofollow" target="_blank">https://www.satori.lv/article/pertikis-ar-granatu-klimata-parmainu-prieksa</a>

Pērtiķis ar granātu klimata pārmaiņu priekšā // Indriķis Krams

Sarmīte Kolāte

Mēs neesam iemācījušies domāt par cilvēku kā daļu no vides un dabas. Šajā sērijā par vides problēmām mūsdienās un nepieciešamajiem risinājumiem. https://www.satori.lv/article/lai-dzive-butu-zala-un-skolotajiem-alga

Mēs neesam iemācījušies domāt par cilvēku kā daļu no vides un dabas. Šajā sērijā par vides problēmām mūsdienās un nepieciešamajiem risinājumiem. <a href="https://www.satori.lv/article/lai-dzive-butu-zala-un-skolotajiem-alga" rel="nofollow" target="_blank">https://www.satori.lv/article/lai-dzive-butu-zala-un-skolotajiem-alga</a>

Lai dzīve būtu zaļa un skolotājiem alga // Sarmīte Kolāte

Sandra Mētra

Sešu mēnešu garumā publiciste, filozofe un visādi citādi parasts cilvēks Sandra Mētra no nulles pozīcijas mēģināja saprast, kas ir zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveids un kamdēļ to vajadzētu praktizēt. Vai varbūt nevajadzētu. https://www.satori.lv/article/zero-waste-dienasgramata-1-dala

Sešu mēnešu garumā publiciste, filozofe un visādi citādi parasts cilvēks Sandra Mētra no nulles pozīcijas mēģināja saprast, kas ir zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveids un kamdēļ to vajadzētu praktizēt. Vai varbūt nevajadzētu. <a href="https://www.satori.lv/article/zero-waste-dienasgramata-1-dala" rel="nofollow" target="_blank">https://www.satori.lv/article/zero-waste-dienasgramata-1-dala</a>

Zero waste dienasgrāmata. 1. daļa // Sandra Mētra

Rita Ruduša

Podkāstu sērijas pēdējā raidījumā tās veidotāji izvērtē gūto pieredzi un spriež par to, kas mums traucē būt aktīviem.

Podkāstu sērijas pēdējā raidījumā tās veidotāji izvērtē gūto pieredzi un spriež par to, kas mums traucē būt aktīviem.

#15 Rita Ruduša un Ilmārs Šlāpins: “Vēloties padarīt pasauli labāku, mēs arī paši kļūstam labāki.”

Projekta "Aleksandra pasakas" iniciatore Karīna Pētersone par savu dzīves pieredzi bērnu namā un to, kā viņa cenšas palīdzēt citiem realizēt sevi.

Projekta "Aleksandra pasakas" iniciatore Karīna Pētersone par savu dzīves pieredzi bērnu namā un to, kā viņa cenšas palīdzēt citiem realizēt sevi.

#14 Karīna Pētersone: "Man ir grūti būt mammai"

Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas brīvprātīgā Egija Gailuma par to, kā palīdzēt dzīvniekiem, kas nonākuši patversmē.

Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas brīvprātīgā Egija Gailuma par to, kā palīdzēt dzīvniekiem, kas nonākuši patversmē.

#13 Egija Gailuma: “Mēģinām veicināt līdzjūtību.”

Sarunu festivāla "Lampa" producente Lelde Prūse par to, kā iemācīties sarunāties.

Sarunu festivāla "Lampa" producente Lelde Prūse par to, kā iemācīties sarunāties.

#12 Lelde Prūse: "Ir svarīgi, ka tiek pārstāvēti dažādi viedokļi."

Kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" dibinātājs Egils Grasmanis par to, kāpēc mums ir svarīgi uzņemties rūpes par citiem.

Kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" dibinātājs Egils Grasmanis par to, kāpēc mums ir svarīgi uzņemties rūpes par citiem.

#11 Egils Grasmanis: "Politiķiem pietrūkst drosmes"

The best podcast episodes on parenting. Interviewing experts and talking through common issues surrounding parenting. This topic is filled with important lessons and insights for anyone listening. Add episodes you're interested into your queue below!

OwlTail

Best Parenting Podcasts

The best podcasts about ourselves as well as the world through the lense of Science. Specific topics include things about our brain, emotions to biology, physics and more!