Andris Dzenītis's guest appearances

Andris Dzenītis

BSO 2018/19 Season - Concert Previews

Pa ceļam ar Klasiku

Mākslinieks pie mikrofona

Renée Fleming

Don Quixote

Alan Gilbert

Thomas Ades

J.S. Bach

Tugan Sokhiev

Richard Dyer

Charles Dutoit

Vaughan Williams

James Burton

Mark-Anthony Turnage

Gilbert Speaks

Elizabeth Rowe

Thomas Adès

Brian Bell

OwlTail

5. martā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" un tiešraidē Latvijas Radio 3 "Klasika" izskanēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Andra Pogas koncerts Liepājas zvaigžņu festivālā, kurā ar Vinetas Sareikas solo izskanēs Johannesa Brāmsa Vijolkoncerts, bet 1. daļā - LNSO rezidējošā komponista Andra Dzenīša Otrās simfonijas "Silts vējš" pirmatskaņojums.Par jaundarba tapšanu un ideju, kā arī rezidences komponista statusu Andri Dzenīti izvaicā Edgars Raginskis.Šī saruna ierakstīta LNSO raidierakstu ciklam un pateicamies par atļauju fragmentam no tās izskanēt arī LR3 ēterā!Edgars Raginskis: Ko komponistam 21. gadsimta trešajā desmitgadē tādam pieredzējušam cilvēkam kā tev nozīmē rezidējošā komponista statusa iegūšana? Andris Dzenītis: Mani tas vienmēr iepriecina, jo agrāk bija dzirdēts, ka citās valstīs pie dažādiem ansambļiem un orķestriem mēdz būt tādi rezidējošie komponisti: likās interesanti, kas tas tāds ir. Un tas nozīmē to, ka šo komponistu mūziku [konkrētais kolektīvs] sezonā spēlē vairāk nekā parasti, pievērš viņam uzmanību. Tāpat ir iespēja tikt pie koncertiem ar labiem mūziķiem. Šī laikam ir mana pirmā rezidence vispār. Protams, biežāk vai retāk ir rakstīti darbi dažādiem kolektīviem, bet Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ir samērā regulārs manu darbu atskaņotājs. Tā ka šī sezona tajā ziņā ir iepriecinoša, jo man ir iespēja tikt pie jauna, liela darba realizācijas, kuram esmu veltījis mazu strēķīti no sava laika, sava mūža.Cik lielā mērā tavam radošā cilvēka ego šis gads tādā kopsavilkumā varētu būt gandarījumu nesošs un varbūt arī jaunā kvalitātē paceļošs, jo tāds Dzenītis, kāds tu biji pirms šīs sezonas, vairs neesi. Ir viens kvalitatīvs lēciens caur vienu pirmatskaņojumu, tad atkal nākamais un nākamais. Ar šiem darbiem, kas tiek atskaņoti šajā sezonā, ir tā, ka tie jau pirms tam bijuši zināmā ierosmes vai tapšanas stadijā, un tad nāca tā atvilknīte, kuros tos ielikt - radās iespēja būt rezidējošajam komponistam. Sen nebiju tā darījis, bet pēc ilgiem gadiem Otro simfoniju - lielas formas darbu - sāku komponēt pats sev, bez jebkāda konkrēta adresāta. Bija sākusies pandēmija, pusgadu sēdēju laukos un domāju - nu ir īstais brīdis kaut kam lielam. Domāju - tāpat jau nekas nenotiek un var rakstīt visu, kas vienkārši ienāk prātā...Nepagāja ne īss brīdis, simfonijai biju jau apmēram pusē, kad man zvanīja Andris Poga un prasīja - klausies, tu negribi uzrakstīt simfoniju? Es teicu - zini, esmu jau pusē. (smejas)Ar otru darbu tieši tāpat - Guntim Kuzmam un klavieru kvartetam "Quadra" rakstītais darbs arī jau tika apspriests iepriekš, un tad nu, izmantojot šo iespēju, radās izdevība šo darbu ieplānot konkrētā koncertā. Līdzīgi bija arī ar vecākiem darbiem, kurus jau kādu brītiņu atpakaļ atskaņoja Tomāzo Pratolla un Oskars Bokanovs, kas arī būtībā jau ir iepriekš rakstīti darbi, bet man ir milzīgs gandarījums, ka šī orķestra mūziķi izvēlējušies spēlēt šādus - ne tos pašus vieglākos no maniem kamerdarbiem.Tagad uzreiz gribas sākt domāt, kuri tad Andra Dzenīša klasifikācijā ir tie vieglie...Nu, ir jau daži, ir. Vairāk un plašāk - ierakstā.

5. martā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" un tiešraidē Latvijas Radio 3 "Klasika" izskanēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Andra Pogas koncerts Liepājas zvaigžņu festivālā, kurā ar Vinetas Sareikas solo izskanēs Johannesa Brāmsa Vijolkoncerts, bet 1. daļā - LNSO rezidējošā komponista Andra Dzenīša Otrās simfonijas "Silts vējš" pirmatskaņojums. Par jaundarba tapšanu un ideju, kā arī rezidences komponista statusu Andri Dzenīti izvaicā Edgars Raginskis. Šī saruna ierakstīta LNSO raidierakstu ciklam un pateicamies par atļauju fragmentam no tās izskanēt arī LR3 ēterā! Edgars Raginskis: Ko komponistam 21. gadsimta trešajā desmitgadē tādam pieredzējušam cilvēkam kā tev nozīmē rezidējošā komponista statusa iegūšana?  Andris Dzenītis: Mani tas vienmēr iepriecina, jo agrāk bija dzirdēts, ka citās valstīs pie dažādiem ansambļiem un orķestriem mēdz būt tādi rezidējošie komponisti: likās interesanti, kas tas tāds ir. Un tas nozīmē to, ka šo komponistu mūziku [konkrētais kolektīvs] sezonā spēlē vairāk nekā parasti, pievērš viņam uzmanību. Tāpat ir iespēja tikt pie koncertiem ar labiem mūziķiem. Šī laikam ir mana pirmā rezidence vispār. Protams, biežāk vai retāk ir rakstīti darbi dažādiem kolektīviem, bet Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ir samērā regulārs manu darbu atskaņotājs. Tā ka šī sezona tajā ziņā ir iepriecinoša, jo man ir iespēja tikt pie jauna, liela darba realizācijas, kuram esmu veltījis mazu strēķīti no sava laika, sava mūža. Cik lielā mērā tavam radošā cilvēka ego šis gads tādā kopsavilkumā varētu būt gandarījumu nesošs un varbūt arī jaunā kvalitātē paceļošs, jo tāds Dzenītis, kāds tu biji pirms šīs sezonas, vairs neesi. Ir viens kvalitatīvs lēciens caur vienu pirmatskaņojumu, tad atkal nākamais un nākamais.  Ar šiem darbiem, kas tiek atskaņoti šajā sezonā, ir tā, ka tie jau pirms tam bijuši zināmā ierosmes vai tapšanas stadijā, un tad nāca tā atvilknīte, kuros tos ielikt - radās iespēja būt rezidējošajam komponistam. Sen nebiju tā darījis, bet pēc ilgiem gadiem Otro simfoniju - lielas formas darbu - sāku komponēt pats sev, bez jebkāda konkrēta adresāta. Bija sākusies pandēmija, pusgadu sēdēju laukos un domāju - nu ir īstais brīdis kaut kam lielam. Domāju - tāpat jau nekas nenotiek un var rakstīt visu, kas vienkārši ienāk prātā... Nepagāja ne īss brīdis, simfonijai biju jau apmēram pusē, kad man zvanīja Andris Poga un prasīja - klausies, tu negribi uzrakstīt simfoniju? Es teicu - zini, esmu jau pusē. (smejas) Ar otru darbu tieši tāpat - Guntim Kuzmam un klavieru kvartetam "Quadra" rakstītais darbs arī jau tika apspriests iepriekš, un tad nu, izmantojot šo iespēju, radās izdevība šo darbu ieplānot konkrētā koncertā. Līdzīgi bija arī ar vecākiem darbiem, kurus jau kādu brītiņu atpakaļ atskaņoja Tomāzo Pratolla un Oskars Bokanovs, kas arī būtībā jau ir iepriekš rakstīti darbi, bet man ir milzīgs gandarījums, ka šī orķestra mūziķi izvēlējušies spēlēt šādus - ne tos pašus vieglākos no maniem kamerdarbiem. Tagad uzreiz gribas sākt domāt, kuri tad Andra Dzenīša klasifikācijā ir tie vieglie... Nu, ir jau daži, ir.  Vairāk un plašāk - ierakstā.

Komponists Andris Dzenītis: Sēdēju laukos un domāju - nu ir īstais brīdis kaut kam lielam

Kopā ar komponistu ANDRI DZENĪTI aplūkojam visnotaļ plašu, arī subjektīvu tēmu. Kas ir mākslinieciskais jūtīgums? Kā mākslas nozares ietekmē mūsu pasauluztveri? Vai arī bez ciešanām ir iespējams radīt paliekošu mākslu? Kādu nospiedumu uz cilvēkiem mākslā atstāj sāpju, traumu romantizēšana?Savukārt ar veģetatīvo distoniju iepazīstina psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande.Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.

Kopā ar komponistu ANDRI DZENĪTI aplūkojam visnotaļ plašu, arī subjektīvu tēmu. Kas ir mākslinieciskais jūtīgums? Kā mākslas nozares ietekmē mūsu pasauluztveri? Vai arī bez ciešanām ir iespējams radīt paliekošu mākslu? Kādu nospiedumu uz cilvēkiem mākslā atstāj sāpju, traumu romantizēšana? Savukārt ar veģetatīvo distoniju iepazīstina psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande. Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.

#3 MĀKSLINIECISKAIS JŪTĪGUMS. Andris Dzenītis

The BSO and Andris Nelsons give the American premiere of Latvian composer Andris Dzenītis's orchestral work "Māra", a BSO co-commission with the Gewandhaus Orchestra of Leipzig. This is one of two works being performed by the BSO this season to mark the 100th anniversary of Latvian independence (declared November 18, 1918). Dzenītis calls his new work, which is dedicated to Andris Nelsons and takes its title from a goddess in Latvian mythology, "the musical encoding of my personal understanding of what it means to be Latvian."

Shostakovich, Dzenītis and Tchaikovsky -Composer Andris Dzenītis speaks with Brian Bell about his new work's American premiere, 2018.