Dondupu Vangčenu's guest appearances

Dondupu Vangčenu

Šīs dienas acīm

Politikas podkāsts

OwlTail

Janvāra otrajā pusē Latvijā viesojās tibetiešu tiesību aizstāvis pasaulē Dondups Vangčens. Viņš bija ieradies, lai tiktos ar politiķiem, sabiedriskajiem aktīvistiem un presi, lai atgādinātu par Tibetas situāciju laikā, kad olimpiādes sakarā pasauli jau atkal pārskan Pekinas valdības izskaistinātais propagandas vēstījums. Pirms dažām dienām Pekinā tika atklātas 24. ziemas olimpiskās spēles. Līdz ar to Ķīnas galvaspilsēta ir kļuvusi par pirmo pilsētu vēsturē, kur notikusi kā vasaras, tā ziemas olimpiāde. Jāatgādina, ka 29. vasaras olimpiādi Pekina uzņēma 2008. gadā. Taču kā toreiz, tā vēl jo vairāk tagad, cauri visus vienojošās, godīgās un mierpilnās sporta sacensības fanfarām izskan Ķīnas oficiālajai varai netīkami atgādinājumi par to, ka olimpiskās spēles uzņem valsts, kurā valda represīvs, totalitārs režīms, stingra cenzūra un jebkādu publisku izpausmju kontrole. Etniskās un reliģiskās minoritātes piedzīvo asimilāciju un varmācīgu unifikāciju. Ķīna, kaut kļuvusi par globālu ekonomisko lielvaru, joprojām vismaz formāli saglabā uzticību totalitārā komunisma dogmām. 2008. gada Pekinas Olimpiādes spožumu visvairāk aptumšoja protesti Tibetas autonomajā apgabalā, kas pārauga vardarbīgos nemieros pēc tam, kad Ķīnas policija un armija vērsās ar spēku pret mierīgiem demonstrantiem un sāka arestēt budistu mūkus un mūķenes, kuri bija protestu aizsācēji. Kā zināms, līdz 1950. gadam Tibeta bija faktiski neatkarīga valsts, lai gan starptautiski tika uzskatīta par Ķīnas sastāvdaļu. Ķīnas komunisti, uzvarējuši pilsoņu karā, atjaunoja kontroli arī Tibetā, gan sākotnēji apņemoties respektēt kulturāli un etniski atšķirīgā reģiona autonomiju. Šīs apņemšanās gan neattiecās uz robežu rajoniem, kuri formāli neietilpa Tibetas autonomijā, bet kurus tāpat apdzīvoja etniskie tibetieši. Varmācīgā kolektivizācija, sagraujot šo rajonu iedzīvotāju tradicionālo lopkopju dzīvesveidu, kļuva par iemeslu nemieriem, kuri 1959. gadā pārsviedās arī uz Tibetas pamatteritoriju. Sacelšanās rezultātā Tibetas garīgais un līdz tam arī politiskais līderis - 14. Dalailama devās trimdā, un Tibeta nonāca daudz ciešākā komunistiskās Ķīnas varas kontrolē. 1959. gada notikumu atcere kļuva par katalizatoru 2008. gada protestiem Tibetā. Šie notikumi iezīmēja lūzuma punktu arī tobrīd 33 gadus vecā tibetieša Dondupa Vangčena liktenī. Dzimis Tibetas austrumu nomalē netālu no Indijas robežas Dondupskopš jaunības bija iesaistīts nelegālā robežas šķērsošanā. Tie, kuriem viņš šādi izlīdzēja, bieži vien devās uz Indiju, lai apmeklētu 14. Dalailamas trimdas rezidenci un saņemtu garīgā līdera svētību. Kontakti ar viņiem pamazām pievērsa zemnieku zēnu pretestības kustībai, kas savu apogeju sasniedza 2008. gadā, kad Dondups Vangčens kopā ar budistu mūku Golugu Džigme Tibetas galvaspilsētā Lhasā ierakstīja video intervijas ar 108 tibetiešiem, kuri stāstīja par faktisko stāvokli Tibetā. Uzfilmētais materiāls tika nelegāli nogādātas pāri robežai, samontēts un izplatīts pasaulē ar nosaukumu "Atmetot bailes". Sekoja filmas veidotāju arests, spīdzināšana, tiesa un vairāk nekā pieci gadi Ķīnas cietumā. Pēc atbrīvošanas Dondups Vangčens nelegāli izceļoja no Ķīnas, un kopš tā laika ir tibetiešu tiesību aizstāvis pasaulē. Tikāmies ar tibetiešu brīvības cīnītāju Latvijas Radio studijā. Sarunu ar angļu tibetiešu tulkojumu nodrošināja tulks.

Janvāra otrajā pusē Latvijā viesojās tibetiešu tiesību aizstāvis pasaulē Dondups Vangčens. Viņš bija ieradies, lai tiktos ar politiķiem, sabiedriskajiem aktīvistiem un presi, lai atgādinātu par Tibetas situāciju laikā, kad olimpiādes sakarā pasauli jau atkal pārskan Pekinas valdības izskaistinātais propagandas vēstījums.  Pirms dažām dienām Pekinā tika atklātas 24. ziemas olimpiskās spēles. Līdz ar to Ķīnas galvaspilsēta ir kļuvusi par pirmo pilsētu vēsturē, kur notikusi kā vasaras, tā ziemas olimpiāde. Jāatgādina, ka 29. vasaras olimpiādi Pekina uzņēma 2008. gadā. Taču kā toreiz, tā vēl jo vairāk tagad, cauri visus vienojošās, godīgās un mierpilnās sporta sacensības fanfarām izskan Ķīnas oficiālajai varai netīkami atgādinājumi par to, ka olimpiskās spēles uzņem valsts, kurā valda represīvs, totalitārs režīms, stingra cenzūra un jebkādu publisku izpausmju kontrole. Etniskās un reliģiskās minoritātes piedzīvo asimilāciju un varmācīgu unifikāciju. Ķīna, kaut kļuvusi par globālu ekonomisko lielvaru, joprojām vismaz formāli saglabā uzticību totalitārā komunisma dogmām.  2008. gada Pekinas Olimpiādes spožumu visvairāk aptumšoja protesti Tibetas autonomajā apgabalā, kas pārauga vardarbīgos nemieros pēc tam, kad Ķīnas policija un armija vērsās ar spēku pret mierīgiem demonstrantiem un sāka arestēt budistu mūkus un mūķenes, kuri bija protestu aizsācēji.  Kā zināms, līdz 1950. gadam Tibeta bija faktiski neatkarīga valsts, lai gan starptautiski tika uzskatīta par Ķīnas sastāvdaļu. Ķīnas komunisti, uzvarējuši pilsoņu karā, atjaunoja kontroli arī Tibetā, gan sākotnēji apņemoties respektēt kulturāli un etniski atšķirīgā reģiona autonomiju. Šīs apņemšanās gan neattiecās uz robežu rajoniem, kuri formāli neietilpa Tibetas autonomijā, bet kurus tāpat apdzīvoja etniskie tibetieši. Varmācīgā kolektivizācija, sagraujot šo rajonu iedzīvotāju tradicionālo lopkopju dzīvesveidu, kļuva par iemeslu nemieriem, kuri 1959. gadā pārsviedās arī uz Tibetas pamatteritoriju. Sacelšanās rezultātā Tibetas garīgais un līdz tam arī politiskais līderis - 14. Dalailama devās trimdā, un Tibeta nonāca daudz ciešākā komunistiskās Ķīnas varas kontrolē.  1959. gada notikumu atcere kļuva par katalizatoru 2008. gada protestiem Tibetā. Šie notikumi iezīmēja lūzuma punktu arī tobrīd 33 gadus vecā tibetieša Dondupa Vangčena liktenī. Dzimis Tibetas austrumu nomalē netālu no Indijas robežas Dondupskopš jaunības bija iesaistīts nelegālā robežas šķērsošanā. Tie, kuriem viņš šādi izlīdzēja, bieži vien devās uz Indiju, lai apmeklētu 14. Dalailamas trimdas rezidenci un saņemtu garīgā līdera svētību. Kontakti ar viņiem pamazām pievērsa zemnieku zēnu pretestības kustībai, kas savu apogeju sasniedza 2008. gadā, kad Dondups Vangčens kopā ar budistu mūku Golugu Džigme Tibetas galvaspilsētā Lhasā ierakstīja video intervijas ar 108 tibetiešiem, kuri stāstīja par faktisko stāvokli Tibetā.  Uzfilmētais materiāls tika nelegāli nogādātas pāri robežai, samontēts un izplatīts pasaulē ar nosaukumu "Atmetot bailes". Sekoja filmas veidotāju arests, spīdzināšana, tiesa un vairāk nekā pieci gadi Ķīnas cietumā. Pēc atbrīvošanas Dondups Vangčens nelegāli izceļoja no Ķīnas, un kopš tā laika ir tibetiešu tiesību aizstāvis pasaulē.  Tikāmies ar tibetiešu brīvības cīnītāju Latvijas Radio studijā. Sarunu ar angļu tibetiešu tulkojumu nodrošināja tulks.