J.S. Baha's guest appearances

J.S. Baha

Šīs dienas acīm

Šī diena vēsturē

Padomju Krieviju

Padomju Savienībai

Nikolajs II

Padomju Savienība

Latvijas Republiku

Mao Dzeduna

Vinstons Čerčils

Tālava Jundža

Padomju Krievijas

Jenss Reihs

Josifs Staļins

Jāni Cimz

Fridrihs Briedis

Matīsu Gricmani

Uldis Neiburgs

OwlTail

Ar 1721. gada 24. martu datēta Johana Sebastiana Baha veltījuma vēstule Brandenburgas markgrāfam Kristiānam Ludvigam, kuru komponists pievienoja sešu dažādos gados rakstītu koncertu manuskriptam. Komponista dzīves laikā šie darbi tā arī netika atskaņoti – pārdoti izsolē par grašiem, tie nonāca bibliotēkā, kur tika no jauna atklāti tikai 19. gadsimta vidū un, pateicoties 1721. gada veltījumam, ieguva nosaukumu „Brandenburgas koncerti" un, protams, pasaules slavu.Kas šī mūzika, kuras tapšanas laiku no mums šķir trīs gadsimti, ir savam laikam un mūsdienām saruna ar diriģentu Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras vadītāju Māri Kupču.

Ar 1721. gada 24. martu datēta Johana Sebastiana Baha veltījuma vēstule Brandenburgas markgrāfam Kristiānam Ludvigam, kuru komponists pievienoja sešu dažādos gados rakstītu koncertu manuskriptam. Komponista dzīves laikā šie darbi tā arī netika atskaņoti – pārdoti izsolē par grašiem, tie nonāca bibliotēkā, kur tika no jauna atklāti tikai 19. gadsimta vidū un, pateicoties 1721. gada veltījumam, ieguva nosaukumu „Brandenburgas koncerti" un, protams, pasaules slavu. Kas šī mūzika, kuras tapšanas laiku no mums šķir trīs gadsimti, ir savam laikam un mūsdienām saruna ar diriģentu Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras vadītāju Māri Kupču.

J.S. Baha "Brandenburgas koncerti": mūzikas nozīme 18.gs. un mūsdienās

Oratoriālais garīgās mūzikas žanrs pasija radās daudzu gadsimtu gaitā, izaugot no evaņģēliju lasījuma tradīcijas Klusajā nedēļā. Par žanra virsotnēm tiek atzītas Johana Sebastiana Baha pasijas, pirmā no kurām, Jāņa pasija, tika pirmatskaņota Leipcigā 1724. gada 7. aprīlī.Jau kopš kristietības nostiprināšanās Eiropā mūsu ēras 4. gs. ieviesās tradīcija Klusajā nedēļā lasīt fragmentus no atsevišķiem evaņģēlijiem. Gadsimtu gaitā šī tradīcija vērsās plašumā, vienkāršu lasījumu nomainot rečitējošam dziedājumam, un, sākot ar 14. gs., šie dziedājumi arvien biežāk tika izpildīti lomās, kad vēstītājam – evaņģēlistam – pievienojās Jēzus Kristus, Poncija Pilāta, Jūdas, apustuļa Pētera u.c. Jaunās derības personāžu atveidotāji.Nākamajos gadsimtos radās muzikāli arvien izstrādātākas versijas ar daudzbalsīgiem polifoniskiem dziedājumiem. Tā izveidojās garīgās mūzikas žanrs, kuru šodien pazīstam ar nosaukumu „pasija” – muzikāli dramatisks vēstījums par Kristus ciešanām un krustā sišanu. Līdz ar 16. gs. beigām pasija bija jau pamatā ieguvusi savu oratoriālā žanra veidolu, kur kanoniskie evaņģēliju teksti mijas ar libretistu sacerētu dzeju kora partijās un pavadījumam bez ērģelēm tiek izmantoti arī citi instrumenti. Sevišķi plašu izplatību žanrs ieguva Vācijas protestantu zemēs, un par pasijas „zelta laikmetu” uzskatāma 18. gadsimta pirmajā puse, kad tapa tās augstākie sasniegumi – Johana Sebastiana Baha komponētās pasijas. Pirmais no šiem lieldarbiem – Jāņa paija – tika pirmatskaņots paša komponista vadībā Leipcigas Sv. Nikolaja baznīcā Lielās Piektdienas nakts dievkalpojumā 1724. gada 7. aprīlī.Jāņa pasijas tapšanas laikā Bahs bija savu radošo spēku pilnbriedā. Kopš 1723. gadā viņš ieņēma Leipcigas baznīcu mūzikas direktora amatu ar pienākumu izvēlēties kā skaņdarbus, tā izpildītājus pilsētas lielākajās draudzēs. Leipciga tobrīd bija Vācijas protestantu zemju nozīmīgākais muzikālais centrs, kurā darbojās četras baznīcas. Bahs, kaut arī, kā allaž, mēdza saķildoties ar saviem darba devējiem – pilsētas rāti – palika šajā amatā līdz pat savai aiziešanai mūžībā 27 gadus vēlāk, un lielu daļu no Leipcigas baznīcām nepieciešamās mūzikas radīja pats, šais darbos apliecinot savu vareno talantu. Jāņa pasija tika atskaņota daudzkārt komponista dzīves laikā, pie kam tai ir vairākas diezgan atšķirīgas versijas. Evaņģēlista, Kristus un citu Bībeles personāžu partijās izmantots kanoniskais evaņģēlija teksts, un šis sižetiskais vēstījums mijas ar emocionāli komentējošiem korāļiem, kuru teksti pieder 16. un 17. gs. vācu garīgo himnu autoriem.Jau līdz ar pirmajām dziedājuma taktīm komponists liek klausītājam izjust vēstījuma dramatismu. Kopējā darba kompozīcija veidota ar precīzu kāpinājuma izjūtu, sižetam kulminējot pasijas otrās daļas sākumā – Jēzus Kristus sarunā ar Ponciju Pilātu, kur centrā izvirzās brīves un nebrīves jautājums. Šo filozofiski ievirzīto dialogu, kas, starp citu, iedvesmojis arī daudzus dažādu laikmetu rakstniekus, pārtrauc kora pasāžas, pieprasot Pilātam kā varas nesējam sodīt Jēzu, kurš ļaužu acīs ir nepieņemams ierastās kārtības grāvējs. Līdzsvaru dramatisko daļu saviļņojošajai ekspresijai veido korāļi, kuru muzikālais darinājums ir daudzviet lirisks un apcerīgs, kā, piemēram, 1. daļas soprāna ārijā ar nezināma autora tekstu „Ir es tevim sekoju priecīgiem soļiem”.

Oratoriālais garīgās mūzikas žanrs pasija radās daudzu gadsimtu gaitā, izaugot no evaņģēliju lasījuma tradīcijas Klusajā nedēļā. Par žanra virsotnēm tiek atzītas Johana Sebastiana Baha pasijas, pirmā no kurām, Jāņa pasija, tika pirmatskaņota Leipcigā 1724. gada 7. aprīlī. Jau kopš kristietības nostiprināšanās Eiropā mūsu ēras 4. gs. ieviesās tradīcija Klusajā nedēļā lasīt fragmentus no atsevišķiem evaņģēlijiem. Gadsimtu gaitā šī tradīcija vērsās plašumā, vienkāršu lasījumu nomainot rečitējošam dziedājumam, un, sākot ar 14. gs., šie dziedājumi arvien biežāk tika izpildīti lomās, kad vēstītājam – evaņģēlistam – pievienojās Jēzus Kristus, Poncija Pilāta, Jūdas, apustuļa Pētera u.c. Jaunās derības personāžu atveidotāji. Nākamajos gadsimtos radās muzikāli arvien izstrādātākas versijas ar daudzbalsīgiem polifoniskiem dziedājumiem. Tā izveidojās garīgās mūzikas žanrs, kuru šodien pazīstam ar nosaukumu „pasija” – muzikāli dramatisks vēstījums par Kristus ciešanām un krustā sišanu. Līdz ar 16. gs. beigām pasija bija jau pamatā ieguvusi savu oratoriālā žanra veidolu, kur kanoniskie evaņģēliju teksti mijas ar libretistu sacerētu dzeju kora partijās un pavadījumam bez ērģelēm tiek izmantoti arī citi instrumenti. Sevišķi plašu izplatību žanrs ieguva Vācijas protestantu zemēs, un par pasijas „zelta laikmetu” uzskatāma 18. gadsimta pirmajā puse, kad tapa tās augstākie sasniegumi – Johana Sebastiana Baha komponētās pasijas. Pirmais no šiem lieldarbiem – Jāņa paija – tika pirmatskaņots paša komponista vadībā Leipcigas Sv. Nikolaja baznīcā Lielās Piektdienas nakts dievkalpojumā 1724. gada 7. aprīlī. Jāņa pasijas tapšanas laikā Bahs bija savu radošo spēku pilnbriedā. Kopš 1723. gadā viņš ieņēma Leipcigas baznīcu mūzikas direktora amatu ar pienākumu izvēlēties kā skaņdarbus, tā izpildītājus pilsētas lielākajās draudzēs. Leipciga tobrīd bija Vācijas protestantu zemju nozīmīgākais muzikālais centrs, kurā darbojās četras baznīcas. Bahs, kaut arī, kā allaž, mēdza saķildoties ar saviem darba devējiem – pilsētas rāti – palika šajā amatā līdz pat savai aiziešanai mūžībā 27 gadus vēlāk, un lielu daļu no Leipcigas baznīcām nepieciešamās mūzikas radīja pats, šais darbos apliecinot savu vareno talantu. Jāņa pasija tika atskaņota daudzkārt komponista dzīves laikā, pie kam tai ir vairākas diezgan atšķirīgas versijas. Evaņģēlista, Kristus un citu Bībeles personāžu partijās izmantots kanoniskais evaņģēlija teksts, un šis sižetiskais vēstījums mijas ar emocionāli komentējošiem korāļiem, kuru teksti pieder 16. un 17. gs. vācu garīgo himnu autoriem. Jau līdz ar pirmajām dziedājuma taktīm komponists liek klausītājam izjust vēstījuma dramatismu. Kopējā darba kompozīcija veidota ar precīzu kāpinājuma izjūtu, sižetam kulminējot pasijas otrās daļas sākumā – Jēzus Kristus sarunā ar Ponciju Pilātu, kur centrā izvirzās brīves un nebrīves jautājums. Šo filozofiski ievirzīto dialogu, kas, starp citu, iedvesmojis arī daudzus dažādu laikmetu rakstniekus, pārtrauc kora pasāžas, pieprasot Pilātam kā varas nesējam sodīt Jēzu, kurš ļaužu acīs ir nepieņemams ierastās kārtības grāvējs. Līdzsvaru dramatisko daļu saviļņojošajai ekspresijai veido korāļi, kuru muzikālais darinājums ir daudzviet lirisks un apcerīgs, kā, piemēram, 1. daļas soprāna ārijā ar nezināma autora tekstu „Ir es tevim sekoju priecīgiem soļiem”.

7. aprīlis. J.S. Baha Jāņa pasijas pirmatskaņojums Leipcigā